Prozas meistardarbnīca


Meistardarbnīcu programma sastāv no 16 prozas nodarbībām, kurās meistardarbnīcu apmeklētāji apgūst literatūras teorijas pamatus un nodarbojas ar literāru tekstu rakstīšanu, vērtēšanu, pilnveidošanu.

Programmas apjoms ir 64 akadēmiskās stundas. Tā veidota kā pieaugušo neformālās izglītības programma (licences nr. DIKS-16-34-ail), orientējoties uz autoriem, kas vēlētos nodarboties ar literāro jaunradi profesionālā līmenī. Nodarbībās literārās tehnikas jautājumi tiek apskatīti  sistemātiski un no pašiem pamatiem, līdz ar to tās ir piemērotas arī interesentiem bez iepriekšējās pieredzes prozas rakstīšanā.

Meistardarbnīcas nodarbības notiek visa gada garumā (ar pārtraukumu vasaras mēnešos), sestdienās, divreiz mēnesī Latvijas Rakstnieku savienībā Aleksandra Čaka ielā 37-1. Vienas nodarbības ilgums ir 180 min un tā sastāv no teorētiskās daļas (lekcijas) un praktiskās (lasīšana, rakstīšana un darbu analīze).

Gada laikā meistardarbnīcas dalībnieki izstrādā savu noslēguma darbu (stāstu).

Praktiskās daļas vadītāja: Ieva Melgalve

Teorētiskā kursa autors: Ronalds Briedis

Lai pieteiktos meistardarbnīcai, nepieciešams aizpildīt pieteikuma anketu. Dalības maksa saskaņā ar cenrādi.

 

Pirmais pusgads

1. Stāsta ideja.

Ievaddaļa (I.Melgalve): Stāsts. Literatūras triāde (autors, lasītājs, teksts). Stāsta pamatelementi (varoņi, pasaule, konflikts). Rakstnieka darba pamatprincipi (lasīt, rakstīt). Rakstīšanas vieta tavā dzīvē. Pašdisciplīna. Praktisks uzdevums.

Teorētiskā daļa (R.Briedis): Kas var inspirēt stāsta rašanos? Kā nonākt no pirmatnējā impulsa līdz darba centrālajai idejai? Kas jānoformulē vispirms: izejas situācija, premisa, ideja vai tēma?Ar ko sākas, kurp attīstās un kad beidzas stāsts? No kura gala to vislabāk sākt rakstīt?

2. Konflikts.

Teorētiskā daļa (R.Briedis): Konflikts un tā funkcija stāstā. Konflikta formula. Kā noteikt atbilstošāko konfliktu un modelēt ap to varoņu attiecības. Konflikta līmeņi un attīstības vektori. Neatrisināmas dilemmas loma konflikta padziļināšanā un kas var šo pretrunu atcelt.

Praktiskā daļa (I.Melgalve): Konflikts, kā mēs to atpazīstam un veidojam. Konfliktu veidi. Pārmaiņas un to veidi. Aina stāstā, tās īpašības. Kas ir notikums. Vingrinājumu analīze. Praktisks uzdevums.

3. Varoņi.

Teorētiskā daļa (R.Briedis): “Homo Fictus” īpatnības: ar ko literāra darba varonis atšķiras no dzīvē sastopamiem cilvēkiem. Plakanu un stereotipisku varoņu problēma. Kāpēc protagonists un antagonists nav labais un ļaunais. 3D literāra personāža būvēšana: varonis ar dzīvesstāstu un daudzplākšņainu raksturu. Sabalansēta un prātā paliekoša darbojošos personu loka veidošanas pamatprincips.

Praktiskā daļa (I.Melgalve): Kas ir darba varoņi un kā tos veidot. Pilnasinīgs tēls. Tēlu attiecības. Mary Sue. Darbība, pārmaiņas, notikums. Pagātne, mērķi, sapņi. Vingrinājumu analīze. Praktisks uzdevums.

4. Sižets.

Teorētiskā daļa (R.Briedis): Sižets un fabula. Ekspozīcijas veidi. Provocējošais notikums. Sižetiskais „caurums”, „vēders” un „skrūve”. Emocionālā lādiņa maiņa. Sarežģījumu progresijas dialektika. Krīze un kulminācija. Sarežģījumu regresija un noslēdzošais konflikts. Darbs ar vairākām sižetiskām līnijām. Multisižets un metasižets.

Praktiskā daļa (I.Melgalve): Kas ir sižets un kāpēc rakstīt plānu pirms darba sākšanas. Dažādas metodes: ainu lapiņas, sižeta/varoņa arka, sižeta veidošana pa soļiem, impulsīvs sižets (un kas jāzina, lai rakstītu šādu darbu). Vingrinājumu analīze. Praktisks uzdevums.

5. Vide.

Teorētiskā daļa (R.Briedis): Darbības vide. Ierastās apkārtnes pašsaprotamības slazdi. Detaļu loma. Varoņi daļēji pārveidotā vai pilnībā izdomātā pasaulē. Kļūdas, iepazīstinot lasītāju ar tam jaunas vides likumsakarībām. Kā izvairīties no personāžu pārvēršanas skaidrojošās vārdnīcās? Simboliska dimensija zem ikdienišķā.

Praktiskā daļa (I.Melgalve): Kas ir stāsta pasaule un kā to izstrādāt. Rakstītie un nerakstītie notikumi. Mikropasaules. Stāsta iekšējā loģika. Vai vispār ir iespējams reālistisks stāsts? Vingrinājumu analīze. Praktisks uzdevums.

6. Skatupunkts.

Teorētiskā daļa (R.Briedis): Skatupunkts un tā izvēle. Vēstījuma līmeņi tekstā un to mijiedarbe. Iekšēja un ārēja vēstījuma perspektīva. Atšķirība starp vēstījumu no pirmās un trešās personas viedokļa. Vēstījums no otrās personas? Trīs skatpunkta fokusēšanas veidi. Vēstījuma laiks. Nelineārā vēstījuma veidi: retrospekcija un prospekcija.

Praktiskā daļa (I.Melgalve): Skatupunkts. Personas un laika izvēle. Plusi un mīnusi dažādām pieejām, laika/personas asis. Netipiski (eksperimentāli) skatījumi un kāpēc mēs to parasti nedarām.  Vingrinājumu analīze. Praktisks uzdevums.

7. Stils.

Teorētiskā daļa (R.Briedis): Autora valoda. Leksika. Stilistisks paaugstinājums un pazeminājums. Vārdu izvēle. Neskaidrības un negribēti pārpratumi. Liekvārdība. Sintaktiskās konstrukcijas. Stilistiskās figūras. Labskanīgums. Vēstījuma temps un ritms. Reālistiskā un nereālistiskā daiļrades metode. Mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi. Radošais rokraksts. Stilizācija un parodēšana.

Praktiskā daļa (I.Melgalve): Darba stils. Autora balss. Varoņa balss. Pasaules, rakstura un situācijas ietekme uz stilu. Literārā, runātā, rakstītā valoda – un ko mēs izmantojam, rakstot stāstu. Vingrinājumu analīze. Praktisks uzdevums.

8. Rakstīšanas process.

Teorētiskā daļa (R.Briedis): Sagatavošanās rakstīšanai. Kur vākt materiālu topošajam darbam un kā to organizēt? Laiks un vieta rakstīšanai. Pašdisciplīnas paņēmieni. Darbs ar sižeta plānu, mentālajām kartēm un citiem rakstnieka palīglīdzekļiem. No melnraksta līdz tīrrakstam. Kā paskatīties uz savu tekstu no malas. Rediģēšanas process. Uzticamais lasītājs jeb kam un kā dot tekstu novērtēšanai.

Praktiskā daļa (I.Melgalve): Kāpēc var iestāties radošā krīze un kā to pārvarēt. Saruna par jau topošajiem darbiem un to procesu, līdzšinējā darba novērtējums, vasaras plāni. Flash fiction (zibstāsts).

Vasaras laikā notiek meistardarbnīcas dalībnieku individuāls darbs pie savu stāstu rakstīšanas.

Otrais pusgads

Teorētiskā daļa (R.Briedis):

9.-10. Laikmetīgā literatūra: 19. un 20. gs. estētikas kodi. Nozīmīgāko literāro virzienu un to estētisko programmu ietekme uz mūsdienu prozu. Kultūras paradigmu nomaiņu likumsakarības. Romantisms kā reakcija uz klasicismu un apgaismības laikmeta vērtību sistēmu. Reālisms un naturālisms. Avangarda loma tradicionālo prozas izteiksmes līdzekļu pārvērtējumā. Zudušās eksistenciālās jēgas meklējumi modernismā. Autora nāves koncepcija un intertekstualitātes spēles postmodernajā literatūrā. Pēdējo desmitgažu estētikas virzība uz metamodernismu.

11. Ironija literatūrā. Apliecinājums caur pretējo: klasiskā jeb sokrātiskā ironija. Romantiskā ironija kā pasaules duālisma un sašķeltības izjūta. Ironijas objekta noliegums nolieguma vārdā modernismā un postmodernismā. Ironijas kritika metamodernismā. Jaunais patiesums un postironija. Metaironija jeb ironija par ironiju.

12.-15. Žanru literatūra: autors un žanrs. Žanru literatūras specifika. Vertikālā un horizontālā lasīšana: kas jāzina autoram, kas izraugās rakstīt noteikta žanra lasītāju auditorijai. Trīs nodarbības par meistardarbnīcas dalībniekiem interesējošiem žanriem pēc viņu izvēles:

  • Detektīvs;
  • Dāmu jeb aplidošanas romāns;
  • Profesijas romāns;
  • Šausmu literatūra;
  • Zinātniskā fantastika;
  • Fantāzijas literatūra;
  • Biogrāfiskā un vēsturiskā literatūra;
  • Literatūra bērniem.

16. Darba publiskošana. Manuskripta sagatavošana un iesniegšana publicēšanai. Publicēšanās iespējas presē un elektroniskajos medijos. Literārie konkursi. Kā atrast izdevēju, un kas par ko maksā. Līgums un autortiesības. Personiskās un mantiskās tiesības. Publiskais patapinājums. Stipendija nākamā darba sarakstīšanai.

 

Praktiskā daļa (I.Melgalve):

9.-16. Meistardarbnīcas dalībnieku stāstu analīze.

 

PIETEIKTIES

Mūs Atbalsta