Meistardarbnīcu programma sastāv no 16 dzejas nodarbībām, kurās meistardarbnīcu apmeklētāji apgūst literatūras teorijas pamatus un nodarbojas ar literāru tekstu rakstīšanu, vērtēšanu, pilnveidošanu.
Programmas apjoms ir 64 akadēmiskās stundas. Tā veidota kā neformālās izglītības programma pieaugušajiem (atļaujas nr. RIMCK-24-182-ail), orientējoties uz autoriem, kas vēlētos nodarboties ar literāro jaunradi profesionālā līmenī. Nodarbībās literārās tehnikas jautājumi tiek apskatīti sistemātiski un no pašiem pamatiem, līdz ar to tās ir piemērotas arī interesentiem bez iepriekšējās pieredzes dzejas rakstīšanā.
Meistardarbnīcas nodarbības notiek visa gada garumā, sestdienās, divreiz mēnesī. Katra nodarbība veidojas no videolekcijas (noskatāmas dalībniekam izdevīgā laikā) un meistardarbnīcas vadītāja organizēta darba grupā. Meistardarbnīcu praktiskā daļa iever arī darbu lasīšanu, rakstīšanu un analīzi.
Nodarbību grafiks 2024. gadam.
Gada laikā meistardarbnīcas dalībnieki izstrādā savu noslēguma darbu (dzejas kopu).
Meistardarbnīcas vadītājs: Ronalds Briedis.
Lai pieteiktos meistardarbnīcai, nepieciešams aizpildīt pieteikuma anketu. Piesakoties meistardarbnīcai, Dalībnieks piekrīt Distances līguma noteikumiem. Dalības maksa saskaņā ar cenrādi.
Pirmais pusgads
1. Tēls un tēlainība.
Ievaddaļa: Autors, lasītājs un kritika. Rakstnieka tapšana: pašreflektīvā, alku pēc uzmanības, atdarināšanas, dumpja, meklējumu un atkārtošanās stadijas.
Teorētiskā daļa: Tēlainības funkcija dzejā. Telpisko un laika mākslu uztveres atšķirības. Valoda kā juteklisku alūziju izsaukšanas instruments. Konkrētais un abstraktais, tā gradācijas pakāpes. Valodas lietojuma neprecizitātes: aptuvenības, vispārīguma un liekvārdības problēma. Estētiskā fetišisma problēma. Praktisks uzdevums nākamajai reizei.
2. Tropi.
Teorētiskā daļa: Nozīmju pārnesumi. Mītiskās domāšanas ietekme uz mākslinieciskās valodas veidošanos: tabu un eifēmisms. Apzīmējamo un apzīmējošo aizvietošana uz to līdzības, savstarpējā sakara un pretstata pamata. Izplatītākie tropu veidi. Trīs raksturīgākās kļūdas darbā ar metaforām. Tēls kā trops. Vai abstrakcija var kļūt par tropu? Teksta daudznozīmība. Praktisks uzdevums nākamajai reizei.
Praktiskā daļa: Vingrinājumu analīze.
3. Stilistiskās figūras un kompozīcija.
Teorētiskā daļa: Atkāpes no sarunvalodā pieņemtas izteiksmes normas un to ietekme uz teksta emocionālās izteiksmības kāpinājumu. Četras pamatkombinācijas figūru veidošanā. Daiļdarba uzbūves principu un elementu kopsakars. Kā iesākt, attīstīt un atrisināt dzejoli? Kas piešķir dzejolim pabeigtu formu? Praktisks uzdevums nākamajai reizei.
Praktiskā daļa: Vingrinājumu analīze.
4. Instrumentācija.
Teorētiskā daļa: Dzejas skaniskās organizācijas principi un latviešu valodas fonētiskās īpatnības. Dzejoļa labskanība un brīvu valodas plūdumu apgrūtinošie skaņu savienojumi. Apzinātas skaņu atlases ietekme uz noteiktas emocionālās noskaņas radīšanu. Skaniskās metaforas: noteiktu patskaņu un līdzskaņu grupu ietekme uz vārda semantisko oreolu. Praktisks uzdevums nākamajai reizei.
Praktiskā daļa: Vingrinājumu analīze.
5. Metrika.
Teorētiskā daļa: Ritma loma dzejolī. Kvantitatīvās, sillabiskās, toniskās un sillabatoniskās vārsmošanas sistēmas iespējas. Latviešu valodai piemērotie un nepiemērotie dzejas metri. Dažādu metru un pantmēru ietekme uz viena un tā paša saturiskā materiāla atšķirīgu uztveri. Pārakcentācijas un „klaboša” ritma problēma. Poliritmikas iespējas. Kas organizē ritmu verlibrā? Praktisks uzdevums nākamajai reizei.
Praktiskā daļa: Vingrinājumu analīze.
6. Atskaņas.
Teorētiskā daļa: Atskaņu jeb sabalsoto klauzulu loma dzejoļa ritmiskajā un skaniskajā organizēšanā. Kā veidojas atskaņas? Raksturīgākās kļūdas rindu sabalsojuma veidošanā. Pseidoatskaņas un rīmes. Kā var piemeklēt oriģinālu atskaņu dzejā jau daudzkārt izmantotām klauzulām? Atskaņa un lasītāja gaidas. Atskaņu veidi. Praktisks uzdevums nākamajai reizei.
Praktiskā daļa: Vingrinājumu analīze.
7. Versifikācija un strofika. Rietumu un Tuvo Austrumu dzejas formas.
Teorētiskā daļa: Pauzes loma tekstā. Semantiskās un ritmiskās pauzes sakritības un nesakritības rindu lauzumos. Sintaktiskie un morfoloģiskie pārnesumi. Aktuālākās stingrās strofiskās formas un to semantiskais oreols Rietumu (triolets, sonets) un Tuvo Austrumu (rubaja, gazele) tradīcijā. Praktisks uzdevums nākamajai reizei.
Praktiskā daļa: Vingrinājumu analīze.
8. Tālo Austrumu dzejas formas.
Teorētiskā daļa: Hieroglifiskās rakstības ietekme uz japāņu tradicionālajām dzejas formām (haiku, tanka). Sillabiskās vārsmošanas sistēmas atšķirības latviešu un japāņu valodā. Budisma idejas haiku estētiskajās kategorijas. Sezonvārdi un to piesaiste mēness kalendāram. Haiku un tanka latviešu dzejā.
Praktiskā daļa: Vingrinājumu analīze.
Vasaras laikā notiek meistardarbnīcas dalībnieku individuāls darbs pie savu dzejas kopu rakstīšanas.
—
Otrais pusgads
9. Laikmetīgā literatūra: 19. gs. estētikas kodi.
Teorētiskā daļa: Nozīmīgāko literāro virzienu un to estētisko programmu ietekme uz mūsdienu dzeju. Kultūras paradigmu nomaiņu likumsakarības. Romantisms kā reakcija uz klasicismu un apgaismības laikmeta vērtību sistēmu. Simbolisma izrāviens ārpus saprotamības pārnozīmībā.
Praktiskā daļa: Meistardarbnīcas dalībnieku dzejas kopu analīze.
10. Laikmetīgā literatūra: 20. gs. estētikas kodi.
Teorētiskā daļa: Avangarda loma tradicionālo dzejas izteiksmes līdzekļu pārvērtējumā. Zudušās eksistenciālās jēgas meklējumi modernismā. Autora nāves koncepcija un intertekstualitātes spēles postmodernajā literatūrā. Pēdējo desmitgažu estētikas virzība uz metamodernismu.
Praktiskā daļa: Meistardarbnīcas dalībnieku dzejas kopu analīze.
11. Ironija literatūrā.
Teorētiskā daļa: Apliecinājums caur pretējo: klasiskā jeb sokrātiskā ironija. Romantiskā ironija kā pasaules duālisma un sašķeltības izjūta. Ironijas objekta noliegums nolieguma vārdā modernismā un postmodernismā. Ironijas kritika metamodernismā. Jaunais patiesums un postironija. Metaironija jeb ironija par ironiju.
Praktiskā daļa: Meistardarbnīcas dalībnieku dzejas kopu analīze.
12. Kombinatorika un vizuālā dzeja.
Teorētiskā daļa: Matemātisko metožu izmantojums dzejā. Ulipo un eksperimenti ar literatūras formālajiem ierobežojumiem. Raksturīgākie kombinatorikas žanri. Dzeja un vizuālās mākslas. Figūras no vārdiem un rindām, burtu kompozīcijas un grafisku attēlu izmantojums poētiskā tekstā.
Praktiskā daļa: Meistardarbnīcas dalībnieku dzejas kopu analīze.
13. Dzeja bērniem.
Teorētiskā daļa: Bērnu dzeja un dzeja bērniem. Kopīgais dzejnieka un bērna attieksmē pret valodu. Bērna uztveres īpatnības. Populārākie dzejas žanri bērniem. Absurds, vārdošana un spēle. Dzejas audzinošā funkcija: kā pārvērst pasaules iepazīšanu un uzvedības normu koriģēšanu aizraujošā rotaļā?
Praktiskā daļa: Meistardarbnīcas dalībnieku dzejas kopu analīze.
14. Teksts muzikāliem skaņdarbiem.
Teorētiskā daļa: Dziesmutekstu specifika. Dziesmas kompozicionālā uzbūve: panti, pirmspiedziedājumi, piedziedājumi un pārejas. Teksti mūzikai un tekstu rakstīšana jau gatavai melodijai. Teksta labskanība un slodze izpildītāja balsij. Artikulācijas divdomību un pārakcentācijas problēmas.
Praktiskā daļa: Meistardarbnīcas dalībnieku dzejas kopu analīze.
15. Atdzejošana.
Teorētiskā daļa: Atdzejošana un tās loma paša autora dzejas tehnikas attīstībā. Atdzejošana no parindeņa. Valodu atšķirības un ar tām saistītās problēmas. Forma vai saturs – kas būtiskāks un kas kuram jāpakārto? Priekšdarbi, kas jāveic pirms darba latviskošanas. Metriski organizētu tekstu atdzejošanas algoritms. Atdzejojums nākamajai reizei.
Praktiskā daļa: Meistardarbnīcas dalībnieku dzejas kopu analīze.
16. Darba publiskošana.
Teorētiskā daļa: Manuskripta sagatavošana un iesniegšana publicēšanai. Publicēšanās iespējas presē un elektroniskajos medijos. Literārie konkursi. Kā atrast izdevēju, un kas par ko maksā. Līgums un autortiesības. Personiskās un mantiskās tiesības. Publiskais patapinājums. Stipendija nākamā darba sarakstīšanai.
Praktiskā daļa: Meistardarbnīcas dalībnieku veikto atdzejojumu analīze.
Piesakoties meistardarbnīcai, Dalībnieks piekrīt Distances līguma noteikumiem.
